Dzimumlocekļa forma un tā vizuālais izskats ir tikpat individuāli kā pirkstu nospiedumi – divu identisku dzimumlocekļu nav. Šīs anatomiskās atšķirības ietver ne tikai izmēru, bet arī formu, audu struktūru un pat izliekuma pakāpi. Šīm atšķirībām var būt gan estētiska, gan funkcionāla nozīme, un tās var ietekmēt ne tikai seksuālo dzīvi, bet arī vīrieša pašvērtējumu.
Svarīgi ir atzīmēt, ka dzimumlocekļa forma var mainīties atkarībā no tā, vai tas ir uzbudinātā vai neuzbudinātā stāvoklī. Dažkārt šīs pārmaiņas ir izteiktas, un dzimumloceklis var izskatīties būtiski atšķirīgs erekcijas laikā.
Vai iespējams noteikt dzimumlocekļa formu pēc vīrieša izskata?
Vienkāršā atbilde – nē. Nereti tiek maldīgi uzskatīts, ka vīrieša ārējais izskats, piemēram, atlētiska miesasbūve vai pārliecinoša izturēšanās, varētu liecināt par dzimumlocekļa formu vai izmēru. Tomēr tas nav pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem. Šajā kontekstā pilnībā iederas tautas gudrība: “Neskati vīru pēc cepures.”
Dzimumlocekļa klasifikācija pēc audu īpašībām
Medicīnā dzimumlocekļus bieži vien klasificē pēc to audu struktūras elastības un erekcijas dinamikas. Šo iedalījumu varētu salīdzināt ar ķermeņa tipiem – muskuļoti (gaļīgi) un stiegraini (stingri).
Gaļīgie dzimumlocekļi
- Neuzbudinātā stāvoklī tie parasti ir apjomīgāki, jo satur vairāk asins un šķidruma audos.
- Erekcijas laikā tie piebriest plašumā, bieži vien saglabājot apkārtmēru arī pēc ejakulācijas.
- Šāds dzimumlocekļa tips biežāk novērojams vecākiem vīriešiem.
Stiegrainie dzimumlocekļi
- Šie ir plānāki, stingrāki dzimumlocekļi, kas erekcijas laikā ātri kļūst cieti.
- Pēc ejakulācijas tie samazinās daudz straujāk.
- Pārsvarā sastopami jaunākiem vīriešiem, taču dzīves laikā dzimumlocekļa tips var mainīties.
Šai klasifikācijai ir nozīme arī medicīniskās un estētiskās procedūrās, piemēram, dzimumlocekļa palielināšanā. Gaļīgus dzimumlocekļus vieglāk palielināt platumā, bet stiegrainie labāk reaģē uz garuma palielināšanu (1).
Dzimumlocekļa formas veidi
Pamatojoties uz erekcijas laikā novērojamo formu, dzimumlocekļus iedala vairākos vizuālos tipos:
- Sēņveidīgs – galviņa ir platāka nekā stumbrs, līdzīga sēnes cepurītei.
- Zīmuļveidīgs – galviņa šaurāka nekā stumbrs, forma atgādina burkānu vai zīmuli.
- Cilindrisks – vienāda apkārtmēra gan galviņa, gan stumbrs.
Šīm formām var būt seksoloģiska nozīme. Piemēram, sēņveidīgs dzimumloceklis var nodrošināt intensīvāku maksts sienu iestiepumu, kas potenciāli var uzlabot sievietes seksuālās sajūtas.
Dzimumlocekļa izliekums – cik tas ir normāli?
Pastāv vispārējs uzskats, ka dzimumloceklim erekcijas laikā jābūt taisnam, tomēr pētījumi rāda, ka līdz pat 60% vīriešu dzimumlocekļa izliekums vienā vai otrā virzienā ir pilnīgi normāla anatomiska parādība (2). Izliekums var būt uz augšu, leju, pa kreisi vai pa labi.
Neliels izliekums parasti neietekmē dzimumdzīvi un var pat uzlabot seksa kvalitāti, piemēram, labāk stimulējot G-punktu vai citus erogēnos punktus.
Izliekuma iemesli:
- Iedzimts izliekums – novērojams jau bērnībā vai pubertātes vecumā. Parasti nerada sāpes.
- Peironija slimība – biežāk novērojama gados vecākiem vīriešiem. Raksturīga ar saistaudu plāksnīšu veidošanos, sāpēm un redzamu izliekumu (3).
- Traumas vai mikrotraumas – piemēram, dzimumakta laikā vai pēc injekcijām dzimumloceklī.
- Strauja augšana pubertātes laikā – biežas erekcijas saliektā stāvoklī var novest pie neliela izliekuma, īpaši vīriešiem ar dzimumlocekļa garumu virs vidējā (16+ cm).
Kad nepieciešama korekcija?
Lai gan nelieli izliekumi ir normāli, šādos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšana vai korekcija:
- Izliekums apgrūtina dzimumakta veikšanu (ievadi).
- Dzimumakts izraisa sāpes.
- Izliekums pārsniedz 25 grādus.
- Izliekums izraisa psiholoģisku diskomfortu vai neapmierinātību ar ķermeni.
Korekcija var būt medicīniska (piemēram, kolagenāzes injekcijas Peironija slimības gadījumā) vai ķirurģiska (piemēram, tunica albuginea saīsināšana) (4).
Noslēgumā
Dzimumlocekļa forma un izliekums ir individuālas anatomiskas īpatnības, kas lielākoties ir normas robežās. Svarīgi ir saprast, ka “ideāls dzimumloceklis” neeksistē, un pat nelielas novirzes no tā sauktajiem standartiem var būt gan funkcionāli efektīvas, gan seksuāli apmierinošas. Izpratne un pieņemšana par savu ķermeni ir svarīgs solis uz seksuālo veselību un emocionālo labsajūtu.
Atsauces
- Levine, L.A., & Lenting, E.L. (2002). Surgical Management of Peyronie’s Disease. The Journal of Urology, 168(2), 738–742.
- Yiee, J.H., & Baskin, L.S. (2010). Penile anomalies: a review of congenital and acquired abnormalities. ScientificWorldJournal.
- Ralph, D., et al. (2010). The management of Peyronie’s disease: evidence-based 2010 guidelines. BJU International, 106(9), 1178–1190.
- Kendirci, M., & Hellstrom, W.J.G. (2004). Critical analysis of surgery for Peyronie’s disease. Current Opinion in Urology, 14(6), 381–388.